Pagātne un tagadne konusam

Kopš pirmā konusa uzgaļa parādīšanās 1909. gadā konusa uzgaļi ir bijuši visplašāk lietotie pasaulē. Trikona uzgalis ir visizplatītākais urbis, ko izmanto rotācijas urbšanas operācijās. Šim urbjmašīnas tipam ir dažādas zobu konstrukcijas un gultņu savienojumu veidi, tāpēc to var pielāgot dažādiem veidojumu veidiem. Urbšanas operācijā var pareizi izvēlēties pareizo konusa uzgaļa struktūru atbilstoši urbtā veidojuma īpašībām un iegūt apmierinošu urbšanas ātrumu un uzgaļa kadrus.

Konusa uzgaļa darbības princips

Kad konusa uzgalis darbojas cauruma apakšā, viss bits griežas ap uzgaļa asi, ko sauc par apgriezienu, un trīs konusi ripo cauruma apakšā atbilstoši savai asij, ko sauc par rotāciju. Svars uz uzgaļa, kas uzlikts akmenim caur zobiem, izraisa klints lūšanu (sasmalcināšanu). Velmēšanas procesā konuss pārmaiņus saskaras ar urbuma dibenu ar vienzobiem un dubultzobiem, un konusa centra pozīcija ir augstāka un zemāka, kā rezultātā bits rada garenvirziena vibrāciju. Šī gareniskā vibrācija liek urbja virknei nepārtraukti saspiesties un izstiepties, un apakšējā urbja virkne pārvērš šo ciklisko elastīgo deformāciju triecienspēkā uz veidojumu caur zobiem, lai šķeltu iezi. Šī trieciena un drupināšanas darbība ir galvenais iežu drupināšanas veids ar konusa uzgaļiem.

Konusa uzgalis ne tikai ietriecas un sasmalcina iezi urbuma apakšā, bet arī rada bīdes efektu uz iezi urbuma apakšā.

Konusa uzgaļu klasifikācija un izvēle

Ir daudzi konusveida uzgaļu ražotāji, kas piedāvā dažāda veida un struktūras uzgaļus. Lai atvieglotu konusa uzgaļu izvēli un izmantošanu, Starptautiskais Urbšanas darbuzņēmēju institūts (IADC) ir izstrādājis vienotu konusveida uzgaļu klasifikācijas standartu un numerācijas metodi visā pasaulē.